Petīcija

10.10.2020 Tautas akcijā “Sargi savu Satversmi” iesniedzām petīciju. Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam.

Petīcija.

Pieprasam sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Balstoties uz kuru(iem) pētījumu(iem) un kādiem saslimstības rādītājiem Latvijā, tika pieņemti cilvēka pamattiesību un brīvību ierobežojumi?

2.Kāpēc netika ievērots Epidemiloģiskās drošības likums, bet pieņemti citi rīkojumi?

3.Kāds Latvijā veikts pētijums liecina, ka tā saucamie “Kovid testi”  ir uzticami un precīzi?

4. Kapēc Kovid infekcijas noskaidrošana nenotiek, pēc Roberta Koha postulātiem?

5. Kādi pētījumi vai rādītāji liecina, ka šī epidēmija ir bīstamāka par citām (cūku gripas, putnu gripas, utt.) epidēmijām?

6. Kādi pētījumi ļauj apgalvot, ka ierobežojumi, kurus cenšas ieviest, nav kaitīgi veselībai?

7. Kādi pētījumi liecina, ka ierobežojumi, kurus cenšas ieviest, spēj apstādināt vīrusa izplatību?

Pieprasam, nekavējoties atbildēt uz šiem jautājumiem pēc būtības, bet līdz tam, atcelt visas darbības, kuras ierobežo cilvēka tiesības un pamatbrīvības.

Aicinam, visus Latvijas iedzīvotājus ignorēt jebkādas antikonstitucionālas darbības un rīkojumus, līdz Saeima un Ministru Kabinets atbild uz šiem jautājumiem un spēj pamatot savu rīcību.

Pieņemts 10.10.20

LR Veselības ministrijas atbilde:

“Informācijai: Valsts kancelejai; Slimību profilakses un kontroles centram

Labdien!

Veselības ministrija ir izskatījusi Jūsu biedrības šī gada 10. oktobra Ministru kabinetam un Saeimai adresēto petīciju, kurā Jūs pieprasāt sniegt atbildes uz dažādiem jautājumiem saistībā ar Covid-19.

Veselības ministrija savas kompetences ietvaros sniedz Jums skaidrojumu, ka ārkārtējā situācija valstī tika izsludināta ar 2020. gada 12. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Minētais rīkojums pamatojās uz Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 infekcijas slimība ir sasniegusi pandēmijas apmērus; Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta “e” apakšpunktu; likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantu, 5. panta pirmo daļu, 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu, 8. pantu; Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu.

Ārkārtējās situācijas izsludināšana, pieņemot iepriekšminēto rīkojumu, bija valdības lēmums, kas pamatojās uz Krīzes vadības padomes lēmumu (https://vugd.gov.lv/files/textdoc/KVP%2012.03.2020.%20sedes%20protokols%20Nr.5.PDF). Savukārt Saeima šī gada 13. martā ārkārtas sēdē apstiprināja valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu saistībā ar koronavīrusa Covid-19 ierobežošanu

(https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/6623BEB91A5B41FBC225852A0029F668?OpenDocument).

Ārkārtējā situācija Latvijā beidzās šī gada 10. jūnijā, bet ņemot vērā to, ka vīrusa cirkulācija joprojām turpinājās, tika pieņemti normatīvie akti, kas paredz atsevišķus ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai. Tika veikti grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā, pieņemts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums un uz šo abu likumu pamata tika izdoti arī Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Kā jau sākumā tika norādīts, arī 2020. gada 12. marta Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” izdošanas pamats bija arī Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otrā daļa, lai noteiktu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus.

Vienlaikus vēlamies atgādināt, ka neviens no iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem neierobežo cilvēka pamattiesības un brīvību, jo Jūsu petīcijā norādītais, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, ir interpretējams tikai kā cilvēka tiesības uz brīvību no apcietinājuma (vai tam līdzīgiem ierobežojumiem) un tiesības uz brīvību no verdzības.

Saslimstības rādītāji par situāciju Latvijā ir pieejami Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē https://www.spkc.gov.lv/lv/aktualitates-par-covid-19. Šie dati, kā arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (https://www.ecdc.europa.eu/en/covid-19/situation-updates) un Pasaules Veselības organizācijas (https://www.who.int/emergencies/diseases/novel-coronavirus-2019) publicētā informācija ir pilnīgi pietiekoša, lai speciālisti, kuri ir ieguvuši atbilstošu izglītību, varētu valdībai sniegt zinātniski pamatotus priekšlikumus ierobežojumu noteikšanai. Aicinām arī Jūs iepazīties ar šajās tīmekļvietnēs publicēto informāciju, ieteikumiem un ziņojumiem, kā arī iepazīties ar informāciju, kas ir pieejama uz pierādījumiem balstītās datubāzēs, piemēram, https://www.uptodate.com/home/covid-19-access.

Sākotnēji, kad šī gada sākumā Covid-19 infekcija sāka plaši izplatīties visā pasaulē un ieguva pandēmijas apmērus, atsevišķi indivīdi plašsaziņas līdzekļos to mēģināja salīdzināt ar citām infekcijas slimībām, kuras pasaulē bija izplatījušās epidēmijas apmēros. Tomēr norādām, jo vairāk zinātnieki pēta jauno SARS-CoV2 vīrusu, jo plašāks spektrs jaunas informācijas tiek iegūts. Ne vienmēr ir korekti salīdzināt atsevišķas infekcijas slimības vai dažādas epidēmijas. Ja tas tiek darīts, tad ir jāapzinās, ar kādu mērķi dažādas epidēmijas tiek salīdzinātas, piemēram, kas ir infekcijas avots, kāds ir infekcijas slimības pārnešanas mehānisms, vai infekcijas slimībām ir līdzīgi simptomi utt. Veselības ministrija nepielīdzina Covid-19 infekcijas slimības pandēmiju citām epidēmijām, atstājot to zinātnieku ziņā.

Lai gan Roberts Kohs 1884. gadā formulēja savus postulātus infekcijas slimības izraisītāja identificēšanai, tomēr infekcijas slimību epidemioloģija par patstāvīgu zinātni, kas pēta epidēmiskā procesa attīstību, to veicinošos un kavējošos faktorus sabiedrībā un izstrādā zinātniski pamatotus pretepidēmijas un profilakses pasākumus, kļuva 20. gadsimta 20.-40. gados. 1920. gadā K. O. Stalibrāss izstrādāja epidēmiskā procesa pamatprincipus. 1941. gadā L. Gromaševskis formulēja epidēmisko procesu, izraisītāju pārnešanas mehānismu un noteica infekcijas slimību izplatīšanās likumsakarības.

Skaidrojam, ka prasības medicīnas laboratorijām, kuras tām obligāti ir jāievēro, lai tās varētu sniegt laboratoriju pakalpojumus iedzīvotājiem, ir noteiktas Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”. Ārstniecības iestādēm jānodrošina medicīnas laboratorijas akreditāciju atbilstoši standartam LVS EN ISO 15189:2013 “Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības uz kvalitāti un kompetenci”. Latvijā medicīnas laboratorijas akreditē valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs”, kuras tīmekļvietnē ir pieejama informācija par akreditētajām medicīnas laboratorijām (https://www.latak.gov.lv/index.php?option=com_institucijas&view=institucijas&type=M&Itemid=128&lang=lv). Akreditācija ir trešās puses neatkarīgs apliecinājums par laboratorijas kompetenci un spēju veikt specifiskas darbības atbilstoši standartā noteiktajām prasībām.

LR Veselības ministrija
Tālr.: 67876000
E-pasts: vm@vm.gov.lv
Mājaslapa: www.vm.gov.lv

Papildus jautājumi:

Latvijas Republikas Saeimai
Epasts: info@saeima.lv
Latvijas Republikas Ministru Kabinetam
Epasts: vk@mk.gov.lv
Latvijas Republikas Veselības Ministrijai
Epasts: vm@vm.gov.lv

Biedrības “Sabiedriskie Satversmes Sargi”

Papildus jautājumi: Saeimai, Ministru Kabinetam, Veselības ministrijai.

Esam izskatījuši Jūsu atbildi 23.10.2020 uz 10.10.2020 biedrības petīciju, kurā uz jautājumiem pēc

būtibas arī netika atbildēts. Pieprasa sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kurā likuma normā vai noteikumā, dokumentā ir noteikts, ka PVO ir suverēnā vara, kas dod

iespēju ierobežot Latvijas tautas varu vai brīvību?

2. Vai Latvijas tauta ir pateikusi, ka viņa pakļausies visām PVO rekomendācijām, kā obligātajām

prasībām un kur tas noteikts?

3. Kas ir Krīzes vadības padome, uz kāda tiesiska pamata viņa ir dibināta? Cik viņa ir tiesiska?

Kurš normatīvais akts paredz tādu varas struktūru, kura spēj tik ļoti ietekmēt cilvēku

pamattiesības un tas ierobežot?

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija 1 d. 3. p. nosaka ka nevienu cilvēku

nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt.

4. Ņemot vērā ka valstī ārkārtas situācija tika izsludināta šā gada 13.martā un ārkārtējā situācija

valstī beidzās šī gada 10.jūnijā, cik likumīgi ir grozījumi pēc šā gada 10.jūnija epidemiloloģiskās

drošības likumā?

5. Uz kāda tiesību ierobežojoša akta maskas ir obligātas?

6. Kādēļ maldinat savās atbildēs ar nepieejamu informaciju ?

https://vugd.gov.lv/files/textdoc/KVP%2012.03.2020.%20sedes%20protokols%20Nr.5.PDF

(informācija nav piejama)

7. Mēs esam Latvijas tauta uz kāda pamata tiek ņemta informācija par covid-19 no eiropas

globaliem tīkliem , kāpec netiek ņemts iekšejo zinātnieku un izpētes viedoklis?

8. Uz kāda akta pamata aizsardzības iekšlietu un korupcijas noveršanas misija ir tiesīga pieņemt lēmumus?

Papildus jautājumi: Veselības ministrijai.

Iepazīstoties ar Jūsu 23.10.2020 atbildi uz 10.10.2020 biedrības “Satversmes sargi” petīciju, jūtamies vīlušies, jo atbildes nav sniegtas pēc būtības. Atbildes ir ļoti parviršas, nav konkrētu norāžu, un atsauču uz zinātniskiem rakstiem, kā tas normāli ir pieņemts zinātniskajās.

Katram valdības likumam, veselības organizāciju (t.sk. Pasaules Veselības Organizācijas) lēmumiem un  rīkojumam ir jābalstās uz konkrētiem zinātniskajiem pētījumiem un pierādījumiem.

Jums, kā Latvijas Valsts veselības ministrijai ir pienākums rūpīgi iepazīties un analizēt visu pieejamo informāciju. Mūsuprāt, atbildde “meklējiet paši” informāciju uptodate datubāzē ir nepieņemama. Pirmkārt, mūsu biedrībai nav pieejami tādi resursi, lai piekļūtu šāda veida datubāzēm, otrkārt mūsu biedrībai nav atbilstšu cilvēkresursu, lai analizētu šo informāciju. Treškārt visiem jūsu izdotajiem rīkojumiem, vai Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem un rekomendācijām ir jābūt balstītiem uz konkrētiem pētījumiem un datiem. Ja Jums nav nepieciešamās informācijas, tad ir tiesības un pienākums tos prasīt no PVO. PVO saņem regulārus maksājumus no Latvijas pilsoņu nodokļu maksājumiem, viņiem ir pienākums sniegt visu nepieciešamo informāciju.

Atzīstam, ka uzdotie jautājumi bija diezgan vispārīgi, tādēļ lai saņemtu atbildi pēc būtības, jautājumus konkretizēsim, lai Jums būtu vieglāk sniegt atbildes:

  1. Lūdzu izskaidrojiet konkrēti uz kāda pamata ir noskaidrota un zinātniski pierādīta patogēna (SARS-CoV-2) spēja izraisīt slimību COVID-19 ?

 Piemēram,  līdzīgs vīruss SARS-CoV-1 izraisa Smagu akūtu respiratoro sindromu (SARS). Šis vīruss tika identificēts 2003. gadā. Šajā pašā gadā pēc Koha postulātiem tika pierādīta tā spēja izraisīt SARS. Izmantoti tika (Thomas Milton Rivers) modificētie Koha postulāti. Thomas Milton Rivers – tiek uzskatīts par modernās virusoloģijas tēvu. (https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7095368/). Ir arī Fredricka un Relmana 21. gadsimta izstrādāti modificēti Koha postulāti vīrusa slimību pierādīšanai.

Jautājumi:

1.1. Vai ir zinātniski pierādīta patogēna SARS-CoV-2 spēja izraisīt slimību COVID-19?

Ja jā, tad lūdzu norādiet zinātniskus pētījumus, kas to apstiprina un pierāda.

Ja nav tādu pētījumu, vai Jūs par tiem nezināt, tad lūdzu tādu atbildi arī sniedzat.

1.2. Ja Jūs pamatojaties uz K. O Stalibrāss un PSRS zinātnieka L. Gromaševskis izstrādātajiem epidemioloģiskajiem pamatprincipiem,  tad lūdzu paskaidrojiet ar kādām zinātniskām metodēm, kādiem “postulātiem”, viņi pierāda patogēna un slimības savstarpējo saistību?

Atgādinam, ka saistošie zinātniskie noteikumi nosaka, ka zinātniskie paziņojumi pirms to publicēšanas ir stingri jāapšauba un jāpierāda.

2. Lūdzu dot detalizētāku skaidrojumu par Latvijā pieejamajiem RT-PCR testiem, kuri tiek izmantoti  SARS-CoV-2 diagnostikā?  Mūsu biedrībai radās jautājumi, jo “The New york Times” publicēja rakstu, kurā tiek uzsvērta šo testu lielā jūtība un tādējādi tiek apšaubīta šo testu lietderība testējot cilvēkus kuriem nav simptomu.

(https://www.nytimes.com/2020/08/29/health/coronavirus-testing.html).

Jautājumi:

2.1. Vai ar RT-PCR testu tiek notiekts viss vīrusa genoms?

Pēc mūsu pieejamās informācijas TR- PCR nosaka ļoti nelielu vīrusa genoma fragmentu. Vai tā ir taisnība?

2.2. Kāds ir Latvijā pielietoto RT-PCR testu amplifikācijas ciklu (threshold cycle) skaits? Vai tas ir lielāks par 35?

Ja jā, tad, vai pastāv iespējamība, ka var bezsimptomu formā “pārslimojis” slimnieks tikt diagnosticēts kā jauns pozitīvs gadījums, jo viņa organismā vēl ir palikuši nelieli  vīrusa ģenētiskie fragmenti? 

2.3. Vai šie RT-PCR testi ļauj objektīvi novērtēt vīrusa slodzi slimnieka organismā? Vai tests ar zemāku amplifikācijas ciklu skaitu uzrādītu precīzāk organismā notiekošos vīrusa replikācijas procesus nekā, piemēram, tests  ar 45 amplifikācijas cikliem?

2.4. Vai inficētie bezsimptomu slimnieki ir mazāk infekciozi, ja tiem vīrusa slodze testējamā materiālā ir mazākā?

2.5. Ņemot vērā milzīgos testēšanas apjomus, vai nepastāv iespējamība, ka vīrusi laboratorijā tiek kontaminēti, un tādējādi veidojas viltus pozitīvi rezultāti? Un vai tas varētu būt dažu bezsimptomu slimnieku cēlonis?

2.6. Vai masu mēdijos izskanošā informācija, kurā visi presimptomātiskie, asimptomātiskie, simptomātiskie un posimptomātiskie gadījumi tiek apzīmēti kā slimi nav maldinoša?

Vai šādi netiek radīta paranoja sabiedrībā, kura veicina citu slimību attīstību?  Piemēram, bailes doties uz slimnīcu, lai veiktu izmeklējumus, kuri ļautu ātrāk diagnosticēt citas slimības. Vai šādi netiek grauta sabiedrības psiholoģiskā veselība, imunitāte?

3. Lūdzu detalizētāku informāciju par “sejas maskām”?  (  mutes un deguna aizsargi)

Jautājumi:

3.1. Vai Jūsu publiski ieteiktās un patreiz sabiedrībā lietotās medicīniskās un nemedicīniskās auduma sejas maskas, aiztur vīrusu?

Ja, jā, tad lūdzu sniegt zinātniskus pamatojumus tam ar konkrētām publikācijām no zinātniskajiem rakstiem.

3.2. Vai patreiz sabiedrībā lietotās medicīniskās un nemedicīniskās auduma sejas maskas, aiztur tā saukto aerosola mākoni, kurš viedojas runājot un elpojot?

Ja, jā, tad lūdzu sniegt zinātniskus pamatojumus tam ar konkrētām publikācijām no zinātniskajiem rakstiem.

3.3. Cik reizes cilvēks drīkst lietot vienu un to pašu masku, piemēram, nemazgājot to?

3.4. Cik ilgi cilvēks drīkst atrasties vienā un tajā pašā sejas maskā?

3.5. Vai cilvēkiem ar Hronisku obstruktīvu plaušu slimības (HOPS) 2. 3. 4. stadiju ir jānēsā sejas maskas? Vai šīs sejas maskas viņiem ir jānēsā sabiedriskās vietās ,piemēram, kāpjot pa kāpnēm (veikalos un daudzīvokļu namos)?

3.6. Vai cilvēkiem ar hronsikas sirds maspējas II – IV funkcionālo klasi ir jānēsā sejas maskas? Vai šīs sejas maskas viņiem ir jānēsā sabiedriskās vietās, piemēram, kāpjot pa kāpnēm?

3.7. Publiskajā telpā ir parādījusies informācija, ka dažiem cilvēkiem, kuriem darbā ilgstoši ir jānēsā maskas veidojas alerģija uz sejas. Ir cilvēki, kuriem pat pēc maskas novilkšanas ir ilgstošs klepus. Vai nepastāv risks, ka šiem cilvēkiem var rasties alerģijas izraisīta astma?  

4. Imunitātes stiprināšana. Pilnīgi nesaprotama Veselības ministrijas rīcība šajā jautājumā. Tā kā ir pasludināta pandēmija un ir zināma galvenā riska grupa (cilvēki virs 65 gadu vecuma ar blakusslimībām) mums ir pilnīgi nesaprotams, kadēļ šiem cilvēkiem netiek ieteikts lietot, vai speciāli nozīmētas profilaktiskas vitamīnu un minerālvielu devas. Atsaucamies uz 08.02.2017. gada rakstu portālā delfi.lv , kur Imunoloģe Natālija Gerula dod interviju par imunitātes stiprināšanu citāts no raksta: “Zinātniski pierādīts, ka svarīgs imūnsistēmas funkciju stiprināšanai ir C vitamīns, kas nodrošina organisma aizsardzībai nepieciešamā interferona izstrādi. B vitamīns palīdz regulēt imūnsistēmas funkcijas stresa gadījumā, bet D vitamīns optimizē imūnsistēmas funkcijas, lai tās varētu cīnīties pret infekcijām, veicinot interferona veidošanos un limfocītu aktivitāti. Arī citiem vitamīniem ir nozīmīga loma imunitātes stiprināšanā.”

Jautājumi:

4.1. Kādēļ nav ieteikta vai nozīmēta profilaktiska D-Vitamīna lietošana galvenajiem riska grupas cilvēkiem? Mūsu biedrības uzmanību piesaistīja šis pētījums., kurš veikts Izraēlā.  Šajā pētījumā var saskatīt ļoti nozīmīgu sakarību starp COVID-19 slimību un D-Vitamīna deficītu COVID-19 slimniekiem.

https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2020.09.04.20188268v1

4.2. Kādēļ nav ieteikta vai  nozīmēta profilaktiska cinka lietošana galvenajiem riska grupas cilvēkiem? Mūsu biedrībai ir informācija, ka  Indijā ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka lielai daļai slimnīcā ievietoto slimnieku ir novērojams cinka defecīts asinīs. Pētijumā tika konstatēts, ka cilvēkiem ar cinka defecītu tika novērots biežāku komplikāciju skaitu nekā tiem, kam nav cinka deficīta. Tiem, kam ir cinka  deficīts novēroja 70.4% komplikācijas, tiem kam nav deficīts 30% komplikācijas (p=0.009). Šis raksts (COVID-19: Poor outcomes in patients with zinc deficiency) tiks publicēts žurnālā “Internationa Journal of Infectious Disease, November 2020.” Elektroniskā versijā šis raksts ir vairākas nedēļas pieejams.  

5. ASV galvenā veselības institūcija Centers of Disease Control and Prevention (CDC) no jaunākajiem pieejamajiem datiem izveidoja četrus pandēmijas attīstības scenāriju (divus sliktākos iespējamos scenārijus un divus labākos iespējamos scenārijus) ar 5. secnāriju apzīmē iespējamo, ticamāko  pašreizējo situāciju.   10. septembrī 2020. gadā CDC apkopoja datus un vieca izmaiņas. Sīkāka informācija pieejama

https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/hcp/planning-scenarios.html

Jautājumi:

5.1. Vai Veselības ministrija ir iepazinusies ar augstāk minētā rakstā norādīto informāciju?

5.2. Vai šajos avotos pieejamā informācija ir uzskatāma par objektīvu un ticamu?

Piemēram. CDC piedāvātā patreizējais ticamākais senārijs COVID-19 infekcijas slimības mirstības radītāji pēc vecuma grupām (Infection Fatality Ratio)

              0 – 19 gadi :        0.00003

              20-49 gadi :         0.0002

              50-69 gadi :         0.005

              70+ gadu :           0.054

5.3. Vai zemāk esošais apgalvojuma interpretācija no šiem CDC pieejamajiem datiem ir pareiza? Izdzīvošanas iespējas saslimstot ar COVID-19 pēc vecuma grupām ir šāda:

0-19 gadi :           99.997%

20-49 gadi :         99.98%

50-69 gadi:          99.5%

70+ gadi:             94.6%

Ja augstāk minētajos datos ir nozīmīgas neprecizitātes, tad lūdzu sniegt mūsu biedrībai detalizētāku skaidrojumu.

6. ASV veselības CDC savos iknedēļas apkopojumos ir publicējis, mūsuprāt, ļoti nozīmīgus datus par patieso mirstību no COVID-19 slimības.

 6% no visiem ASV mirušajiem COVID -19 ir pieminēta, kā vienīgā slimība. Atlikušajiem 94% ir blakusslimības. Vidējais blakusslimību skaits ir 2.6, kas norāda uz to, ka  vajadzētu aktīvāk pasargāt slimnieku grupu ar vairākās blakus slimībām. 

https://www.cdc.gov/nchs/nvss/vsrr/covid_weekly/index.htm

Jautājumi:

6.1. Vai Veselības ministrija ir iepazinusies ar augstāk minētājā ziņojumā pieminētajiem datiem ?

6.2. Vai šai ziņojumā pieejamā informācija ir uzskatāma par objektīvu un ticamu?

7. Vai Veselības ministrija sadarbojoties ar ekonomikas un izglītības ministriju ir veikusi detalizētu situācijas analīzi : kādi ieguvumi  un zaudējumi paredzami, ieviešot konkrētus slimību ierobežojošus ierobežojumus?

Jautājumi:

7.1. No attālinātas apmācības ieviešanas skolās un augstskolās. Ņemot vērā, ka nav pietiekoši sagatavotas attālinātās apmācības programmas un  daudziem bērniem, nav pieejami moderni datori, ātrs interneta pieslēgums. Kādi ir paredzamie nākotnes zaudējumi Latvijas tautsaimnicībai?

7.2. Kāds ir papildus finansiālais slogs Latvijas uzņēmējiem? Visi pieņemtie ierobežojumi, sejas maskas, dezinfekcijas līdzekļi, drošības stiklu izvietošana utt maksā naudu, kā arī ierobežojumi traucē normālu uzņēmējdarbību?  

7.3. Lūdzam sniegt apliecinājumu, ka šāda situācijas analīze ir veikta un , ja ir iespējams, tad publicēt detalizētāku pārskatu, vai ieguvumi no konkrētajiem ierobežojumiem atsver zaudējumus. Proti, vai Slimības Ārstēšana nav bīstamāka par pašu slimību? 

8. Vai ir veikts datu apkopojums par ārkārtas stāvoklī veiktajiem medicīniskajiem izmeklējumiem un ārstniecības procedūrām, salīdzinot procedūru skaitu salīdzinot ar iepriekšējo gada konkrēto laika posmu. ( piem. salīdzināšanai datus no divām slimnīcām –  Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas  un Latvijas onkoloģiskā centrā,  laika periods ir (12.03.2020. -9.06.2020. Mūsu interesejošie dati:

8.1. Veiktais plānveida un  neatliekamo operāciju skaits  abās slimnīcās neatkarīgi no operācijas veida.

8.2. Diagnostisko izmeklējumu skaits Latvijas onkoloģiskajā centrā šādiem izmeklējumiem datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, ultrasonogrāfija, mammogrāfiju, kā arī veikto biopsiju skaits.

8.3. Diagnostisko izmeklējumus skaits  Paula Stradiņa Universitātes slimnīcā šādiem izmeklējumiem – angiogrāfija, ehokardiogrāfija, elektrokardiogramma, veloergometrija mūs interesējošā informācija ir  arī par veikto  perkutāna translumināla angioplastija – PTA, stentēšanu skaitu.

9. LR normatīvajos aktos ir paredzēts, ka visiem var tikt veikta piespiedu vakcinācija.

Jautājumi:

9.1. Vai Latvijas pilsoņiem ir tiesības atteikties no vakcinācijas? Gadījumā, ja ir, lūdzu sniedziet norādi uz konkrētu normatīvu aktu.   

9.2. Vai Latvijas valsts pilsoņiem ir tiesības atteikties no COVID-19 testa veikšanas ?

10. 5. oktobrī 2020 gadā PVO izteica pieņēmumu, ka 10 % no pasaules populācijas ir inficējušies ar COVID-19. ( kas apliecina to, ka mirstības rādītāji ir tuvu gripas mirstības rādītājiem).

Jautājumi:

10.1. Vai šādā gadījumā, mirstības rādītāji COVID-19 nav tādi paši kā ikgadējai gripai?

11. Kurā tiesiskajā normā vai noteikumā, dokumentā ir noteikts ka Pasaules Veselības
Organizācijas rekomendācijas ir tiesisks pamats ieviest  privatās dzīves un
tautsaimniecības, kā arī pulcēšanās iierobežojumus?

12. Kas ir Krīzes vadības padome, uz kāda tiesiska pamata tā dibināta? Cik tā ir tiesiska?

13. Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija 1 d. 3. p. nosaka ka nevienu
cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai
sodīt Kurš tiesiskais akts pamato sejas aizsegu obligātos nosacījumus, kuri ir gan
pazemojoši, gan diskriminējoši, gan veselībai kaitīgi, cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret tām?

14. Uz kāda tiesiska akta pamata aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir
tiesīga pieņemt lēmumus, kuriem tos nav pilnvarojusi Suverēnā vara? Ja ir, tad, –
pieprasām noradīt kad un kādā veidā?!